Kad negribas ilgi stāvēt pie plīts, es gatavoju šos kefīra cepumus – tie vienmēr izdodas mīksti un garšo gan lieliem, gan maziem.
Janvāra pēcpusdienās, kad ārā satumst jau tik agri, man bieži vien gribas pie tējas kaut ko vienkāršu un siltu. Reizēm mājās nav nekādu kūku vai dārgu gardumu, bet ledusskapī parasti atrodas puspaka kefīra, kas palikusi pāri no brokastīm. Tieši šādos brīžos es atceros par vecajiem, labajiem kefīra cepumiem – tie ir neticami mīksti un neprasa nekādu dižo gatavošanu.
Viss sākas ar pareizo temperatūru
Esmu ievērojis, ka mīkla sanāk daudz labāka, ja visas sastāvdaļas nav tikko izvilktas no aukstuma. Parasti es kefīra paku un olas nolieku uz virtuves galda kādu pusstundu pirms darba sākšanas. Ja viss ir vienādā, istabas temperatūrā, mīkla labāk “draudzējas” un cepumi sanāk čauganāki. Tas ir mazs sīkums, bet mīklas tekstūrai tas tiešām palīdz.
Gatavošana ir pavisam mierīga un neprasa pat mikseri. Sākumā es bļodā iesitu divas olas, pieberu nedaudz cukura un šķipsniņu sāls. Sāls te ir vajadzīgs, lai garša nebūtu pliekana. Ar parastu putojamo slotiņu visu sakuļu, līdz masa kļūst viendabīga. Nav jādzenas pēc stingrām putām, pietiek, ja cukurs sāk kust.
Mīklas jaukšana bez steigas
Kad olas ir sakultas, es pieleju kefīru un nedaudz augu eļļas. Eļļa šai receptei dod patīkamu mīkstumu, tāpēc cepumi arī nākamajā dienā nav cieti kā akmeņi. Visu vēlreiz samaisu. Miltus es vienmēr cenšos izsijāt, lai tie būtu gaisīgāki. Miltus beru klāt pamazām, pa daļām, nevis visu uzreiz.
Mīkla jāmīca uzmanīgi. Tiklīdz tā vairs nelīp pie rokām un kļūst gluda, miltus vairs klāt neberu. Ja miltu būs par daudz, cepumi sanāks sīksti. Mīklai jāpaliek mīkstai un tādai kā “dzīvai”.
Veidošana un smarža virtuvē
Kad mīkla gatava, es nedaudz apkaisu galdu ar miltiem un izveltnēju to lielā plācenī. Man patīk, ja mīkla ir aptuveni puscentimetru bieza. Ja mājās ir bērni vai mazbērni, šis ir tas brīdis, kad viņus pasaukt talkā. Mēs ņemam dažādas formiņas vai vienkārši glāzi un spiežam laukā cepumus. Ja gribas pavisam vienkārši, mīklu var vienkārši sagriezt rombiņos ar nazi.
Pirms likšanas krāsnī es katru cepumu nedaudz apberu ar cukuru un kanēli. Kanēļa smarža, kad tie cepas, ir kaut kas īpašs. Tā uzreiz rada mājīguma sajūtu visā dzīvoklī. Krāsni es uzsildu laicīgi un cepu, līdz tie kļūst skaisti zeltaini. Katra krāsns cep citādāk, tāpēc es vienmēr pieskatu – parasti tie ir gatavi 15 vai 20 minūtēs.
Silti cepumi un tēja
Vislabāk šie cepumi garšo, kad tie ir nedaudz padzisuši, bet vēl silda rokas. Mūsu mājās tie pazūd zibensātrumā. Bērni tos dzer ar pienu, bet mēs ar vīru baudām pie tējas vai kafijas. Tas ir tāds lēts un sirsnīgs našķis, kas neprasa ne lielu naudu, ne stāvēšanu pie plīts visu vakaru. Galvenais ir tas miers, kas rodas, kad paša rokām kaut kas tik vienkāršs un garšīgs ir uztaisīts.
Sastāvdaļas, ko es izmantoju:
Kefīrs: 180 ml (viena nepilna glāze)
Olas: 2 gabali
Cukurs: 60 g (aptuveni 3 ēdamkarotes mīklai)
Augu eļļa (bez smaržas): 100 ml
Milti: apmēram 400 g (atkarīgs no miltu veida)
Cepamais pulveris: 10 g (viena tējkarote ar kaudzi)
Šķipsniņa sāls un vanilīns pēc garšas
Cukurs un kanēlis pārkaisīšanai virsū
